Vientulība

Kad mēs cilvēki fiksējam to, ka patiesībā esam nožēlojami vientuļi. Kāds kam ir 50 gadi sēž savā vecajā ar putekļiem pilnajā istabā un skatās ikvakara Panorāmu, kas ir kā rituāls pirms gulētiešanas, jo tikai tā ir iespējams izjust, ka tu vel piedalieš šīs pasaules notikumu virzībā. Bet vai šis cilvēks savos 20 gados apzinājās, ka tagad viņam būs vienmuļa dzīve?

Es gribu teikt to, ka mums nevajag būt 50, lai justos vientuļi, mēs tā varam justies pat 2 mēnešu vecumā, kad mamma uz sekundi novēršas no mums.

Bet vai situāciju glābtu tas, ka blakām būtu vel kāds? Vai tad mēs nejustos tik vientuļi? To es vel šajā brīdī neesmu izpratusi, jo dažreiz iekšēji ir tik tukša sajūta pat situācijās, kad apkārt ir visi tev tuvie un arī tālie cilvēki.

Vai vientulības sajūta ir neglābjama? …..

Advertisements

Komentēt

Vēl nav komentāru.

Comments RSS TrackBack Identifier URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s